waitomo

nedēļu atpakaļ, dāņu meitene eva bija noorganizējusi braucienu uz waitomo alām un man veiksmīgi izdevās iešmaukt kompānijā hehe. alas īpašas ar to, ka ir pilni griesti ar zaljiem spīdīgiem tārpiem. mūsu atrakcija nedaudz dullāka par pastaigu, black water rafting, jeb ar hidrotērpu, ķiveri, lukturi un mašīnas kameru būs tam visam jātiek cauri, kamēr laukā ziema, nosacīta.
ierodoties japarakstās, ka ar veselību viss ok, un, ka viņi neuzņemas atbildību! yesss.
izrādās, ka līdzi bija jāņem peldbikses, es, protams, bukletu neizlasiju. izlikos, ka manas apenes ir manas peldenes. neliela instrukcija, kā tikt iekša tērpā un uz ģērbtuvēm. tērps nedaudz mitrs un sasodīti auksts. manam biedram maiklam gāja dikti bēdīgi, knapi uzmocijis visu virsū saprot, ka ir ar dibenu pa priekšu, nost to visu dabūt ir vēl grūtāk. palicis pēdējais, priecīgi izlīda no ģērbtuvēm, un tad gids norāda, ka viss tērps ir uzvilks otrādi, ar birku uz āru. pārsvīdis mocījās tālāk. tajā dienā viņam palika 31.
reku garais visu dabūjis virsū.

visi sakāpj busiņā, un kādas 10 min pa graņķerofku. izkāpjam pie nelielas upītes, kur krastā sakrautas kameras. jaizvēlās savējā, tā, lai dibens der. te ari pirmie sūdi sākās. gids saka, ka būs jātaisa testa lecieni ūdēnī, jo vēlāk alās, lai tiktu tālāk būšot pa ūdenskritumu jālec. sirds lec pa muti ārā, jo man nebija ne jausmas.
leciens ir tāds, kā tie uzticības kritieni, kur ar muguru pa priekšu. laipa apmeram 1,5m augsta, jaieliek rinkjis ap dibenu, pozā uz nr.2, zods uz augšu un atsperies.
izskatās apmēram šādi

ūdens ledains. un laukā ap +10
atkal visi salien busiņā, šoreiz ar visiem rinķiem un 5 min pa graņķerofku.
alā ielīdām pa mazu spraugu, tur ari pirmajā kambarī neadaudz pa drošību un vēsturi.

1234 aizet. pirmie līkumi bija dikti šauri, starp ūdeni un alas griestiem vietām pietika vietas tikai galvai, nepārtraukti iet straume, vietām nāvigi stipra. soļus grūti spert, jo viss ir akmeņais ar mainīgu dziļumu. visur, protams piķa melna tumsa, un un viss ko tu redzi ir tavs, un apkārtējo lukturīts. spriedze un klaustrofobiskā sajūta ātri pārgāja. pirmā pauze bija pie tārpiem. iedeva katram šokolādes zivi. visi izslēdza gaismas un griesti palika zaļi. gālīgi dulls skats. tas, kas spīd ir nevis pats tārps, bet viņa elektrozaļais sūds, ar to viņš makšķerē kukaiņus.
tālāk bija pirmais udenskrituma leciens. pa vienam, kā izmēģinājuma lecienā, ar muguru pa priekšu, tikai šoreiz kājas gāž nost nenormāla straume un viss ir piķa melns. atliek vien uzticēties un lekt. baisi, bet nāvīgi kruti.
plus ānuss, kā tas izskatās pro bildē

pēc tam visi saslēdzās tārpā, izslēdza visas gaismas, un mūs lēnām vilka. viss ko varēja redzēt bija zaļie tārpi, vietām tik ļoti koncetrēti, ka viss bija izgaismots.
tupinājumā bija vēl divi udenskrituma lecieni, un viens mauciens cauri nelielām krācēm. rokas jau bija pilnībā nejūtīgas. beigu daļā lika izslēgt visas gaismas ar norādi tieciet ārā paši. uz akli lenām sturē uz priekšu hehe. viss ietecēja džungļos.
pa karstām dušām, karstu tomātu sulu, un pa mājam. swiiit eees