rotorua

pilsēta, kurā var bezrūpīgi pirst un neuztraukties, ka kāds varētu iebilst, jo viss jau no laika gala smird pēc sapuvušām olām vienā galā, un atvērtas kanalizācijas otrā. sestdienas izbraukumā palūkājām uz gāzītēm un dažām dabas takām.

pie tūristu informācijas meklējot vietas, pie kurām nav uzsliets žogs ar krietnu ieejas maksu, nokaitinājām ārkārtīgi nelaipnu un neglītu iezemieti, kura bija neizpratnē, ka dabu kāds gribētu arī apskatīt par velti. mīkla neaitlaidīgi gribēja noskaidrot vai viss, no kā mēs pārtiekam ir nūdeles. pasvieda mums karti un norādija uz durvīm.