maunganui

līdz centram mīksti ar kājam var aiziet, bet ja grib tālāk, vajag ņemt kādu no vietējiem super autobusiem.  plāns bija gāzt cik tālu vien var un redzēt cik daudz vien var. nonācu pie mazas buudiņas, kas izrādijās džungļu māja, virs durvīm rakstīts ieeja, bet nav neviens cilvēks 100 metru rādijusā. cik kautrīgi iegāju iekša tik kautrīgi ari iznācu āra, jo pēc manis tur iegāja kāda pavecāka kundze ar grāmatu, apsēdās uz soliņa un sāka lasīt grāmatu, siltumnīcā, kur gaisa mitrums tuvu pie 100%, laikam noskaņojumu meklēja. slaveno sudraba papardi tā ari neieraudziju.

izstaigājis centra salu sapratu, lai tiktu tālāk būs jabrauc ar autobusu, nolēmu doties uz mount maunganui. leģenda raksta, ka iemīlējies kalns lūdzis zaļajām fejām lai ievelk viņu okeānā un ļauj viņam noslīkt, bet austot dienai fejas aizmuka un atstāja viņu pusceļā. hehe. braucot sāka smidzīnat, vispār laiks šeit mainās ik pēc 5 minūtēm, bet galā nolēmu, ka sūda reize, būs labi. kalnam izdevās tikai apiet apkārt līdz sāka nermāli dot virsū lietus. noteikumi ap kalnu diezgan strikti, nedrīkst smēķēt un kaitināt aitas, kuras šeit ir 100 uz vienu iedzīvotāju. atpakaļceļā 20 minūtes mistiska saraksta dēļ autobusam bija jāstāv uz vietas, trāpijās runātīgs šoferis. sākumā viņš man nolasija lekciju, ka nedrīkst maksāt papīra naudā un cik tas viss ir slikti, izrādijās viņs ir no skotijas un viņa miksētā akcenta dēļ tizli smaidiju pie katra otrā tekuma, kuru nevarēju sarpast. vēl viņš turpināja vārīties par to, kā viņam riebjas skolēni un kā viņš katru reizi braucot garām skolām cenšas viņiem pabrauk garām un cer, ka nākošais buss viņus savāks.

dienas dullāka daļa sākās ar maoru čali, kurš dzīvo blakus istabā. Ieradās viņš ar kasti alus, tā, lai varētu iepazīties. sarunu laikā atklājās, ka jaunzēlande nav tik jauka, kā izklausās, te mitinās dullākās un nežēlīgākās bandas. hells angels otrās mājas, kur viņi apmetās bija auklenda, un viņi ir tikai vieni no 50. galvenie grupējumi kas kontrolē visu ir mongrel mob un black power, abiem ap 3000 biedru. man tika norādīti rajoni kuros nedrīkst rādīties, un arī kalns maunganui izrādās zem mongrel mob kontroles. organizētie noziegumi, smagās narkotikas, vājāko nogalināšana, tas viss te ir. ari mans kaimiņš izrādās izbijis vietējo bandu čalis. tas esot maoriem krūtīs. viņa cilts bija viena no pirmajām un nežēlīgākajām, canabālismu piekopjot regulāri nogalināja citus maorus. un ne tikai viņi ir psihi, ari vidusskolēni taisa sūdus un sit mentus, jo ments ieročus līdzi nenēsā un pret 10 sīkajiem vinjam nav izredžu. tas te tā ir normāli. tas vissjau ir aizgājis tik tālu, ka mans draugs kaimiņš, kuram vārdu nespēju iegaumēt jau ir nedaudz iesilis no pāris aliņiem ir nolēmis, ka mācīs man kauties, lai varu šeit izdzīvot, tā nu.. just in case. bet tas viss jau nevar pagaidīt un minūti vēlāk uz mani tiek demonstēts zņaugšanas paņēmies, kuram seko dāžādu veidu netīrie sitieni un kāju lauzšanas paņemieni. es neibildu, jo kā gan es varēju iebilst.